Zabadaks.

  Vakar mēs dēvāmies uz Kuldīgu improvizēt. Takā naudas nebij daudz, bet braukt ta gribās, mēs stopējām. No sākuma nonācām uz Ulmaņa gatves, kas nav tā pati labakā vieta priekš stopēšanas. Nedaudz pastopējuši, bet jau izbesijušies, ka ir tik daudz mašīnu, bet neviena atsaucīga cilvēka, gājām uz benzīntanku.Uzjautāt vai kāds gadijumā nevar aizraut līdz Jūrmalas šosejai, vai kādai sakarīgākai vietai, kur turpināt stopēt. 
Par laimi atradām vienu čali, kas brauca uz Liepāju, tad nu šis mūs aizveda līdz Skrundai. Tāds ļoti intreverts čalis, laikam tāpēc, ka runāja tikai krieviski, un mēs ar viņu sazinājāmies vairāk vai mazāk ar zīmju valodu.

 Ok, nonācām Skrundā, iečekojām Skrundas Kultūras centra sakoptās toletes, nedaudz aprunājāmies ar vietējiem un noskaidrojām ceļu uz Kuldīgu. Cilvēki ārpus Rīgas vispār ir trīsdesmit trīs reizes atsaucīgāki un runātīgāki. Skrundā atlika tik divreiz novicināt plakātu "Kuldīga" un mēs jau bijām ceļā. Uz galamērķi, mūs veda divas ar medicīnu saistīts sievietes, viņas visu laiku runāja par analgīniem, ibumetīniem, klepus sīrupiem un citām zālēm.

Nonākuši tur, satikām sievieti, kas mums piešķīra naktsmājas. Dzīvoklis kruts, minimāls, bez daudz mēbelēm. Viena gulta, viens skapis un galds. Tukšākajs dzīvoklis kādu jebkad esmu redzējis.

Apskatījuši mūsu apmetni devāmies uz Karaliskā Improvizācijas Teārta meisterklasi, kas notika kultūras centrā ''Zabadaks''. Viens es to vietu nekad nebūtu atradis, nācās izjautāt vairākus cilvēkus, līdz beidzot līdz turienai aizmaldijāmies.
Vieta superčilīga, apgleznotas sienas, daudz mīkstu dīvānu, kūp kamīns, viss kā mājās. No meisterklases bijām nokavējuši kādu pusstundu, bet ātri pieslēdzamies un sākām iesildīties. Godīgi, no nodarbības biju gaidījis ko biš vairāk, jo pašam īsti nesanāca atvērties, pats vainīgs.

 Nekas, vakara izrāde visu mainija. Līdz tai bija kādas divas stundas, tāpēc biš pastaigājām pa Kuldīgu, tā vieta vispār ir kaut kas lielisks,  mājas vecas, bet ne noplukušas, kā piemēram Rīgā. Grafiskais dizains kā iepriekšējos gadsimtos, cilvēki maz, bet visi ļoti izpalīdzīgi, pat tā ka grūti atkratīties. Mūsu lieliskajā naktsmītnē uzzēdām vakariņas. Tās reali mainija atlikušo ceļojuma daļu, ja pirms tam viss besija, un neko negribējās darīt, pēc tam varēja skriet un spēka bija vairāk neka vajag.

Atgriezāmies atpakaļ Zabadaka telpās, nedaudz muzikāli iesildijāmies, un sākās izrāde. Kopā ar Karaliskajiem improvizātoriem nospēlējām 4 tehnikas, un tālāk izrādi viņi turpināja savā sastāvā. 
Protams, ka tālāko vakar gaitu vairs nevar aprakstīt vārdos, vienkārši viņu uzstāšanās ir jāredz dzīvē.

Daudz jaunas pieredzes, pozīvs lādiņš, un idejas turpmākajai dzīvei.


Tā es aizvadiju vasaras pēdējās dienas, pirms ierastās rudens rutīnas.


Ceru ka arī jums tās bija krāsainas !