Cilvēka daba

Zinkā ir. Cilvēks iet pa ielu, steidzās uz saviem darbiem, skolu, vai vienkārši tāpēc, ka skriet pierasts. Nonāk pie sarkanās gaismas. Kādu laiciņu pastāv, paskatās, ieelpo Rīgu, un tad piļī pari. Joprojām deg sarkanais, pat oranžais vēl nav paspējis uzlekt, un hop šis jau pāri. Otrā galā cilvēki jau arī uz gaismu neskatās, redz ka kāds iet un arī mauc. Pēc tam tikai atskatās kāpēc mašīnas pīpina.