Jūs pamanījāt, es lietoju vārdu pret. Un tā jau ir problēmas sakne, šie divi vārdi - cīņa un pret. Divas no bezjēdzīgākajām lietām, kas kopā veido - neko, bezjēdzīgu ciklu. Cīnoties Tu iesaisties jau iesāktā cīņā. Tātad tu piebiedrojies tai. Principā, cīnoties ar šo sistēmu, kā piemēram valdību, Tu radi sevī naidu. Tas arī ir attiecību modulis. Tu pats sevi ieliec attiecībās ar kādu, kas tevi kaitina. Tātad Tu cīnies ar sevis paša uzliktām attiecībām. Kāda no tā ir jēga ?
Lai nestu jaunus augļus - rezultātus, izaugsmi ?
Nojaucot visas mājas, Tev vairs nebūs patvēruma. Tev vairs nebūs pamats. Ja gribi nojaukt pamatu uz kura stāvi, būs jāiemācās lidot. Ja gribi iemācīties lidot būs jārēķinās tikai ar sevi. Tev būs jādzīvo par sevi. Bet par sevi, nenozīmē pret citiem. Jebkura veida galējības noved pie iznīcības.
Ja vēlies kādu mainīt, ja vēlies izaugsmi un attīstību - izkop sevi ! Dzīvo sev. Un šajā brīdī es nedomāju būt egoistiskam, jo tā ir galējība. Galējība - iznīcība. Es domāju caur savi radīt piemēru citiem. Un nedzīvo, lai to radītu, jo ja dzīvosi lai rādītu piemēru, tas būs teātris. Dzīvo par sevi un piemērs citiem pielips.
Katra mūsu potenciāls ir bezgalīgs, nesačakarē to ar uzpūstām iedomām, paša radītām bailēm. Neviens nevar parādīt īsto ceļu, tas ir jāatrod - jāmeklē pašam. Citi var tikai dalīties savā pieredzē, Tu to vari likt kopā pats savā domu kartē, meklējot savu ceļu. Tātad brīvība rodas apziņā, paša uztverē. Tā nav anarhija. Lidojums ir iespējams, tas nav jāsaista ar visatļautību - anarhiju, jo par katru kritienu būsi atbildīgs Tu pats. Protams, ar šo lidojumu es domāju garīgu attīstību.
Tātad, rezumē - domu formulēšana rada ēstgribu.
Tas tāds mans kopsavilkums lasot Ošo grāmatu "Brīvība". Izlasi pats, neteikti radīsies jauns formulējums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru