Par upi.

Sabiedrība ir kā upe.

Upe ar straumi.

Liela daļa sabiedrības jeb vairums, plūst pa šo upi. Šai kustībai ir savi likumi, paražas, cilvēki peldot tajā, jeb plūstot pieņem tos. Daudzi plūst, pat nedomājot, nesaprotot šīs upes jēgu.

Plūšana, sūda būšana.

Inteliģence šo upi pēta, peld pa to, mēra tās dziļumu, platumu, taisa tabulas un diagrammas ar noķerto zivju skaitu. Mākslinieki šo upi glezno. Celtnieki šo upi mēģina iebetonēt, arhitekti apbūvēt.

Otra daļa, kas neļaujas šai plūsmai. Šie peldētāji, dodas pavisam citā, pretējā virzienā. Šī sabiedrības daļa nav pieskaitāma mainstream'am , viņi ir pretstraumes peldētāji. . Viņiem ir savas grupas, kur viņi socializējas, tomēr sabiedrības vairākums viņus nesaprot. Un viņi nesaprot sabiedrības vairākumu.

Apzināti vai nejauši rodas konflikti, strīdi par patiesību. Galējos gadījumos pat kari. Rodas apspiedēji un revolucionāri. Upe ir pilna ar nejēdzībām. Pilna ar bezjēdzīgām attiecībām.

Visi ir upē, gribot negribot pretstraumes peldētāji sāk peldēt pa straumi un plūsmā esošie sāk pretoties tai.

Upē dzīvojošie visi ir saistīti.

Tā ir arī skaista, jo tajā atspīd sapņi un ideāli, tā itkā uz kaut kurieni ved. Kaut kur itkā. Tā ir kā ēdiens, kas rada sāta sajūtu, bet nepabaro.

Tas ir paradoks.

Tomēr.

Šī upe nav vienīgais variants. Peldētājs jebkurā brīdi ir spējīgs izkāpt.

Ārpus tās ir vēl simtiem variantu, kalnu, mežu, šoseju. Da jeb kas, ko vien cilvēka prāts spēj iztēloties.

Ja vien esi spējīgs izkāpt.