Ar savu stāžu nevaru lielīties, tie laikam būs kādi ~ pieci mēneši. Nu tas nav svarīgi, manuprāt tie kas skaita mēnešus, drīz to beigs darīt.
No sākuma tas bija kā eksperiments, pamēģināt neēst gaļu lai redzētu kādas izmaiņas. Varu pateikt, nekādu lielu izmaiņu nav, jo esmu gana jauns un vesels. Domāju ka cilvēkam pēc 30 varētu būt krietni savādākas izjūtas, varētu kristies svars, rasties enerģija un dīvesprieks. Es to nezinu, pieļauju ka tā varētu būt.
Principā ateikšanās no gaļas notika diezgan organiski. Vasarā es sapratu to, ka tas man nav vajadzīgs, bet tomēr iedomātu apstākļu dēļ es turpināju to ēst. Es palielināju dārzeņu un citu negaļas ēdienu devas. Pamazām sapratu to, ka labāk ir uztaisīt salātus nekā sacept olas. Tā tas aizgāja. Palēnām, bez steigas. Tad arī sanāca tā ka runājot ar brāli sapratām to ka no "gaļas" (kas principā bija visādi junkfoodi kā cīsiņi un vēl visādi mēsli) nav nekādas jēgas.
Vienu dienu izdomājām nedēļu neēst dzīvnieku "labumus". Tajā nedēļā arī apēdu savu pēdējo vistas kumosu no kura patiešām, pēc divu dienu gaļas neēšanas, izjutu patiesu riebumu.
Tad arī sāku par šīm lietām interesēties vairāk. Sāku pavadīt vairāk laika pie plīts un kapājot dārzeņus. beidzot bija pienācis laiks domāt, par to ko ēdu. Ieskatījos arī garšvielu pasaulē, izrādās ka tā ir pārsteidzoši liela un sniedzas tālāk par vistas kubiņiem vai vegetu ( kas priekš manis nu jau ir vienā kategorija ar gaļu).
Tad pie manis atlidoja vēdiskā pavārgrāmata. Lasot tās intro arī sapratu daudz iemeslus, kas manī tikai nostabilizēja šo pārliecību,
re - ku daži fakti
- Cilvēka kuņģī esošā skābe ir veselas 10 reizes vājāka par gaļēdāju skābi
- Gaļēdāja zarnu trakta garums ir tikai trīs reizes lielāks par ķermeņa garumu, lai ātri un viegli varētu no ķermeņa izvadīt gaļu kas strauji sadalās, savukārt cilvēkbērna zarnu brīnuma garums ir 6 reizes lielāks ( divtik kā piemēram lauvai) par ķermeņa garumu .
- Cilvēkam nav asu ilkņu gaļas sakošanai un sadalīšanai.
- Mums ir sārmainas siekalas, bet gaļēdājiem ir skābas siekalas. Mūsu siekalas ir paredzētas graudu iepriekšējai apstrādei, savukārt skābās to nevar izdarīt.
Tātad, gaļa pavisam vienkārši nav mūsu ketegorijā un teikt to ka tāda esot "barības ķede" ir aplami, cilvēks ir ārpus tās. Cilvēkbūtne to spēj pārstrādāt, taču ļoti ilgstošā un ķermenim grūtā procesā, kas šī procesa laikā patērē vairāk enerģijas nekā sniedz atpakaļ. Tātad bezjēdzīgi.
Šie te ir tikai pāris fakti, kas saistīti ar cilvēka ķermeņa īpatnībām.
Ir vēl virkne ar ar sociāliem, ekonomiskiem, ētiskiem, reliģiskiem, karmiskiem iemesliem kāpēc tas ir pilnīgu amorāli.
Kā piemēru varu minēt to
- saskaņā ar Savienoto Valstu lauksaimniecības ministrijas savāktajiem datiem vairāk nekā deviņdesmit procentus izbaro lopiem, ko vēlāk pārstrādā gaļā. Tātad ar gaļu var pabarot dažus uz daudzu rēķina, pārstājot ēst gaļu ar pašreizējajiem līdzekļiem varētu pilnībā beigt badu. Varētu pabarot ne tikai visu Āfriku, bet paliktu pat pāri.
- Georgs Borgstroms norādā, ka gaļas industrijas atkritumi rada desmi reizes vairāk piesārņojuma nekā pilsētu kanalizācijas un trīs reiz vairāk piesārņojuma nekā rūpnīcas.
Tātad, kā tu pie velna vari būt "zaļi domājošs" ēdot gaļu. Tu nodari postījumu ne tikai sev, bet visai ekosistēmai.
- galvenais ēšanas iemesls ir uzņemt enerģiju, ko principā dod saule. Augs to uzņem sevī, dzīvnieks apēd, un tad apēd cilvēks. Bet visi taču saprot ka darījums izdodas izdevīgāks, ja ir pēc iespējas mazāk starpnieku , tātad ēdot dārzeni vai ideālā gadījumā uzņemot saules enerģiju ( kas protams ir pavisam cits stāsts)
Ir vēl simtiem faktu, kas pierāda to ka šī te gaļas ēšanai nav nekāda normāla pamata
Labu apetīti !
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru